Saskaņā ar UNESCO datiem vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo mājās, kas būvētas no māla, nevis cementa. Dabas resursu izmantošana māju būvniecībā arhitektūrā joprojām nav plaši izplatīta.

Šī tehnoloģija ir sena, bet pēc cementa izmantošanas Otrā pasaules kara postījumu atjaunošanā tā praktiski tika aizmirsta. Tikai 20. gadsimta 70. gados, sākoties enerģētikas krīzei, pētnieki sāka atjaunot zemes izmantošanu būvniecībā.

Urugvaja

Urugvajā strauji attīstās zaļo māju būvniecība, kurās kā izejmateriāls tiek izmantoti dabas elementi. Konstrukcijas tiek veidotas no betona, bet apšuvums - no dabīgiem materiāliem, piemēram, salmiem, zemes, koka, akmens un cukurniedrēm. Šāda kombinācija garantē drošību, komfortu un siltumizolāciju.

Arhitekti, kas būvē šīs mājas, ir daļa no Pro Terra grupas - latīņu organizācijas, kas popularizē šāda veida būvniecību. Saskaņā ar grupas datiem ir vairāk nekā 20 materiālu kombināciju, kas tiek izmantotas atkarībā no katras vietas atšķirībām. Apdarei parasti tiek izmantots arī apmetums, flīzes un keramika.

Tā kā Urugvajā valda klimatiskās svārstības - spēcīgas lietusgāzes, augstas temperatūras vasarā un bargas ziemas, mājas parasti tiek nostiprinātas ar akmeni vai apmetumu, jumti ir noturīgi pret pilēšanu, un dubļu apmetums nodrošina ventilāciju.

Šīs mājas parasti ir lētākas nekā tradicionālās. 50 kvadrātmetrus var uzbūvēt par aptuveni 5 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 11 tūkstošiem reālu), taču ir maz arhitektu, kas realizē projektu, kura cena var mainīties atkarībā no materiāla izvēles.

Raksts sākotnēji publicēts Catraca Livre tīmekļa vietnē.